Tulkošanas vēsture

Tulkošana sākotnēji attīstījās ar mērķi nodrošināt saskarsmi starp dažādu tautu tirgotājiem, kas vēlējās tirgoties vai vienkārši komunicēt savā starpā. Līdz ar to var teikt, ka tirgotāji bija paši pirmie tulkotāji un tulki, jo viņi bieži vien pavadīja daudzus mēnešus dažādās ostās. Šajās svešzemju ostās viņiem bija iespēja apgūt daudzas jaunas valodas, kuras vēlāk tika izmantotas tulkojot. Šie ceļotāji- poligloti ir mūsdienu tulkošanas ekspertu priekšteči. Var teikt, ka tulkošanas māksla ir attīstījusies no pamata vajadzībām un neformālās prakses.

Visos laikos mutiskā tulkošana un rakstiskā tulkošana ir turējusi savās rokās starptautisko attiecību grožus, jo tulkošana bija starptautiskās saskarsmes neatņemama sastāvdaļa. Tulkošanas vēsture ir attīstījusies paralēli rakstības un lasīšanas prasmju attīstībai. Jau ļoti agri tulkošana kļuva par neredzamu kultūras apmaiņas veicinātāju. Piemēram neskaitāmos klosteros, kur mūki veica reliģisko tekstu tulkošanu. daudzi šo tekstu tulkojumi mums ir pieejami arī šodien.  Ja palūkojas vēl agrāk, tad senajā Romā un Grieķijā tulkojumi un tulkošanas vēsture ietilpa jebkura izglītota elites pārstāvja obligātajā apmācības programmā.  Tulkošanas nozare, attīstoties cauri gadsimtiem, ir kļuvusi par patstāvīgu mākslu un zinātni, kura kalpos cilvēces vajadzībām vēl ļoti ilgu laiku.

Modernajā pasaulē tulkošana un tulkojumi iespējams ir vēl nozīmīgāki kā daudzus gadu simtus un tūkstošus atpakaļ. Pasaulē ir aptuveni 6,800 valodu, kurās runā tās iedzīvotāji. Katrai pasaules kultūrai ir saskarsme ar citām kultūrām, kas nozīmē, ka ir katru sekundi, minūti un dienu ir nesaskaitāms daudzums tulkošanas vajadzību, kas ir aktuālas visā pasaulē. Nav brīnums, ka tulkošana un tulkojums ir neatņemama starptautiskās un starpkultūru komunikācijas sastāvdaļa. Tā kā tulkošana manuālā veidā ir lēna un laikietilpīga, tad ir radusies tāda alternatīva kā mašīntulkošana, kura ļauj tulkojumu veikt ātrāk, bet, kura nevar pilnībā aizstāt cilvēka veiktu tulkojumu. Cilvēks tulkojot piešķir tulkojumam savu individuālo stilu un redzējumu, kas padara tā autoru par jaunradītāju un mākslinieku.